No 1649. gada līdz mūsdienām
Septiņpadsmitajā gadsimtā Somijā tika nodibinātas vairākas čuguna lietuves. Pohjas reģiona lielās mežu platības, neizmantotais ūdens spēks un labie ūdensceļi padarīja to par lielisku centru Somijas dzelzs apstrādes rūpniecībai. Čuguna lietuve Antskogā tika dibināta ap 1630. gadu, bet Bilnasā (Billnäs) – 1641. gadā. Fiskars darbu sāka 1649. gadā, un šodien tas ir viens no vecākajiem uzņēmumiem rietumu pasaulē.

1649. gads – Dibināta Fiskars čuguna lietuve
Kad Fiskars ciemā dibināja čuguna lietuvi, Somiju pārvaldīja Zviedrija, kas septiņpadsmitajā gadsimtā bija viena no Eiropas lielākajām ražotājām. 1649. gadā Peteram Torvostem (Peter Thorwöste) bija iespēja Fiskars ciemā uzbūvēt domnu un lietuvi čuguna un kaltu izstrādājumu ražošanai. Fiskars ciemā izmantoto dzelzs rūdu galvenokārt ieveda no Uto raktuvēm Stokholmas ārējā arhipelāgā, un lielāko daļu čuguna lietuvē saražoto dzelzs stieņu nogādāja uz Zviedriju, kur tos pārdeva Stokholmas vecpilsētas Dzelzs tirgū. Fiskars ciemā tēraudu izmantoja arī naglu, vītņu, nažu, kapļu, dzelzs riteņu un citu priekšmetu izgatavošanai.

Astoņpadsmitais gadsimts – No čuguna lietuves līdz vara lietuvei
1783. gadā čuguna lietuvi pārņēma Bjorkmanu (Björkman) ģimene, un ražošana koncentrējās uz tuvējās Orijervi (Orijärvi) vara raktuvēs iegūtās vara rūdas apstrādi. Deviņpadsmitajā gadsimtā Orijervi raktuvēs bija atlicis maz vara rūdas, tādēļ 1802. gadā domnu slēdza. Pēc tam Fiskars ciemā dzelzs ražošanas darbi vairs nav notikuši.

1822. gads – Fiskars sākas Julinu ģimenes laiks

1822. gadā Fiskars čuguna lietuvi un ciemu iegādājas aptiekārs Johans Jākobs Julins (Johan Jacob Julin) no Turku (vēlāk – fon Julins). Viņa laikā čuguna lietuve intensīvi attīstījās, un ražošana bija koncentrēta uz dzelzs apstrādi. Līdz ar Somijas pirmās galda instrumentu velmētavas dibināšanu Fiskars ciemā 1832. gadā ražoto instrumentu klāstā nažiem pievienojās dakšiņas un šķēres. 1837. gadā Fiskars ciemā tika dibināta pirmā mehāniskā darbnīca Somijā. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados tajā izgatavoja pirmo tvaika dzinēju Somijā. Šajā periodā sakņojas Fiskars senās reformu un inovācijas tradīcijas. Periodā, kad čuguna lietuves ciems piederēja Julinam, tajā tika veiktas arī daudzas sociālas reformas, tika atvērta skola un slimnīca. Ciemā ievērojami uzlabojās arī lauksaimniecības darbi. Fiskars ievērojami ietekmēja Somijas lauksaimniecības attīstību, un savulaik Fiskars arklu darbnīca saražoja vairāk nekā miljonu arklu. Julina vadības laikā Fiskars kļuva slavens ar saviem zemkopības un mājsaimniecības priekšmetiem, kā arī ar ražojumu augsto kvalitāti.

1883. gads – Fiskars kļūst par sabiedrību ar ierobežotu atbildību
Pēc J.J. Julina nāves čuguna lietuvi vadīja iecelts pārvaldnieks. Pamazām varu pārņēma Emils Lindsejs fon Julins (Emil Lindsay von Julin), un tika dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Fiskars.

1918. gads – Fiskars aug un attīstās
Tika paaugstināta čuguna lietuves produktivitāte, izstrādājot uzlabotas tērauda apstrādes metodes un atjaunojot velmētavu Omineforsā (Åminnefors). Tika paplašināts piedāvātās produkcijas klāsts, un Fiskars dibināja pirmo metāla atsperu rūpnīcu Somijā. Fiskars iegādājās arī uzņēmumu Inha Works, kas atrodas Ehteri (Ähtäri), kā arī uzņēmumus Billnäs Bruks Ab un Oy Ferraria Ab.

1929. gads – lielā biržas krīze un recesija
1929. gadā Somijas ekonomika cieta no lielās biržas krīzes, kas palēnināja arī Fiskars paplašināšanos. Somijā šīs krīzes ietekme bija jūtama līdz 20. gadsimta trīsdesmito gadu vidum. Tādēļ tikai pēc Otrā pasaules kara beigām Fiskars vadība īstenoja savus plānus par uzņēmuma struktūras reformēšanu, lai uzsāktu masu ražošanu.

1967. gads – Fiskars pirmie pasaulē sāk ražot šķēres ar plastmasas rokturiem
Šīs šķēres ar oranžiem rokturiem ir viens no Fiskars visplašāk pazīstamajiem izstrādājumiem. Bet kā tika pieņemts lēmums šķēru rokturus ražot oranžā krāsā?
1967. gadā, kad uzņēmums gatavojās ražot pirmos modeļus, dizaineris vēlējās, lai šķēres būtu melnā, sarkanā vai zaļā krāsā. Kad prototipu nodeva ražošanai, mašīnists nolēma iztukšot iekārtā atlikušos oranžās krāsas krājumus. Tas nozīmēja, ka prototipus izgatavoja četrās dažādās krāsās, no kurām oranžā un melnā bija populārākās. Bija jāpieņem lēmums. Uzņēmumā Fiskars notika iekšējā balsošana, kuras rezultātā radās Fiskars šķēres ar oranžiem rokturiem.

Krāsa,Fiskars Orange®, 2003. gadā Somijā un 2007. gadā ASV tika reģistrēta kā oficiālā preču zīme.

1977. gads – Fiskars dibina rūpnīcu ASV
Fiskars darbības paplašināšana sākās ar šķēru rūpnīcas dibināšanu Amerikas Savienotajās Valstīs. Meitas uzņēmuma dibināšana pasaules spēcīgākajā ekonomikā ASV izrādījās pareiza izvēle. Tas ir bijis kā pamats starptautiskai tirdzniecībai, tirgus daļas paplašināšanai un vērtīgas pieredzes gūšanai tirdzniecībā un profesionālajā jomā.

Divdesmit pirmais gadsimts
Šajā gadsimtā Fiskars ir koncentrējies uz patērētāju produktiem un audzis apvienojoties ar citām kompānijām. Tūrisma preču ražotājs “Gerber Legendary Blades” tika pievienota grupai 1987. gadā, 2006. gadā tūrisma segments tika pastiprināts pievienojot “Silva”. “Iittala” pievienšana 2007. gadā pastiprināja Fiskars pozīcijas virtuves piederumu klāstā, savukārt “Leborgne” pievienošana nostiprināja dārza preču segmentu.

Fiskars šodien
2009. gadā aprit tieši 360 gadi kopš Fiskars dibināšanas. Šodien Fiskars korporācija ir starptautiska kompānija, kas ir vērsta uz klientu un attīstās ar spēcīgu zīmolu palīdzību. Fiskars produkti mājai, dārzam un brīvajam laikam ir ļoti iecienīti pateicoties to funkcionalitātei un lieliskajam dizainam. Grupas vadošie zīmoli ir Fiskars, Iittala, Gerber un Buster. Nozīmīga loma ir arī saistītajai kompānijai Wärtsilä Corporation.